26.februārī “Latvijas skolas somas” programmas ietvaros 9.-12.klašu skolēniem bija iespēja digitāli noskatīties teātra izrādi “Svina garša”. Pirms izrādes tika pārrunāts par vēsturiski sarežģīto laiku Latvijā no 1939.-1941. gadam. Tāpat mazliet tika iepazīts Māris Bērziņš kā personība, ieskicēta viņa daiļrade. Skolēni domraksta veidā izteica savas sajūtas. Nostiprinot prasmes rakstīt, jaunieši arī vērtēja un analizēja redzēto. Daļa uzskata, ka šāds formāts un izrādes laiks sākotnēji mazliet biedējis, bet beigās laiks pagājis nemanot. Viņiem patika aktieru spēle, skatuves noformējums. Tomēr visvairāk priecēja skolēnu izteiktās atziņas par redzēto. Izrāde ne tikai atklāja vēsturisko situāciju, bet daudz vairāk tika akcentētas vērtības – brīvība, drošība, godīgums, ģimeniskums, draudzība, mīlestība. Jaunieši novērtēja, cik šobrīd jūtas drošā vidē, kur nav jābaidās par savu tautību, kur var izteikt savas domas.
11. klases skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā.
Es katram cilvēkam ieteiktu noskatīties šo izrādi, ja ir brīvs laiks, jo es pati aizdomājos par savu dzīvi, vai ir notikumi un cilvēki, no, kuriem es labāk izvairos, un kāda izskatās mana nākotne, vai manā nākotnē vēl joprojām ir redzama Latvija. Šajā lugā bija viss ko var vēlēties, mīlestība, nodevība, naids, bailes par savu un valsts nākotni. Nosaukums „Svina garša” bija ne tikai dēļ tā, ka lode atstāja svina garšu mutē, tā bija arī nomāktā sajūta, kuru galvenais varonis izjuta, kad sāka saprast to, kas notiek ar Latviju. Es nejutos, kā parasti jutos dzīvē, sēžot izrādes telpā, bet, tomēr, izrāde bija tika labi nofilmēta un aktieri savus tēlus spēja ļoti labi attēlot, ka viņu emocijas, it īpaši bēdas, katrā sižetā likās īstas. Noskatoties izrādi, arī es jutu šo svina garšu. To raisīja līdzpārdzīvojums un netaisnība un nežēlība, ko redzēju. Tie melnie punkti grāmatas beigās- katram no tiem bija sava ģimene, savs stāsts un sava dzīve, ko dzīvot. Svina garša. Rūgtums, metāliska sajūta, kas pārņēmusi Matīsa garšas kārpiņas. Vai tā būtu lode, kas šo garšu radījusi vai tomēr nemieri Rīgā, Latvijā.. pasaulē? Izrādē redzētais raisīja pārdomas par pārdzīvojumiem, ar kuriem sastapās latvieši un ebreji Otrā pasaules kara laikā. Tā lika domāt par cilvēku vērtībām, sirdsapziņu un par rīcību, kas katram tēlam palīdzēja tikt galā ar esošo situāciju. Skatoties šo lugu manī bija dažādas izjūtas – Prieks, skumjas, vilšanās, līdzjūtība, dusmas, bažas. Šie Matīsa divi mūža gadi bija piedzīvojumiem pilni, viņš izjuta mīlestību, nodevību, vientulību. Bet, lai, kas arī notiktu viņš vienmēr vēlējās palīdzēt cilvēkiem.
Inta Zankovska, latv. valodas un literatūras skolotāja.
26.februārī Latvijas skolas somas programmas ietvaros 5.klases noskatījās zinātniskas fantāzijas izrādi par nākotni “ Misija. Zeme.”
Pirms izrādes ar skolēniem veidojām prāta vētru, lai atcerētos, kādas izrādes ir redzētas, kādos pasākumos ir piedalījušies. Tad modelējām situāciju, kad izrāde būtu jāskatās datorā- kas kopīgs, kas atšķirīgs. Skolēni izteica prognozes, kas varētu notikt izrādē ar tādu nosaukumu.
Skolēnu atsauksmes pēc redzētā:
Skolēni saskatīja kopsakarības ar mācīto dabaszinībās. Pamanīja aktieru spēli un kameru darbu izrādes laikā. Izrāde radīja klātbūtnes efektu, jo darbojās arī čats, kurā, kā viņiem šķita, raksta mūsu klases skolēni.
5.a klases audzinātāja Mairita Neilande
5.martā 1.-4.klašu skolēniem bija lieliska iespēja programmas Latvijas skolas somas ietvaros, digitāli noskatīties muzikālu izrādi “Īkstīte”, tā sniedza iespēju papildināt zināšanas par literārām pasakām. Šobrīd 4. klases skolēni lasa dažādu autoru darbus- gan A. Saksi, gan I. Ziedoni, gan H. K. Andersenu. Pasakas “Īkstīte” muzikālais aranžējumus ļāva sasaistīt izlasīto pasaku ar muzikālo uzvedumu. Skolēniem bija dažāds redzējums. Bija skolēni, kuriem patika un pievērsa lielāku uzmanību arī tērpu izskatam- sasaistīja pat ar šova “Balss maskā” tērpiem. Dažas no skolēnu atbildēm:
Bija arī skolēni, kurus nesaistīja muzikālais sniegums, bet atzina, ka patika tēli, pārsteidza Krupja kunga loma. Mani kā skolotāju iepriecināja viena skolēna atbilde, ka pasakas galvenā doma ir par to, ka draugus var atrast jebkur!
Paldies programmas iespēju!
4.b klases audzinātāja V. Ķezbere
17. februārī 1.-4.klašu skolēniem bija lieliska iespēja piedzīvot programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros muzikālu koncertlekciju “Sprādziens mūzikā”, Mika Aboriņa vadībā. Tas bija patīkams, izglītojošs ieskats mūzikas attīstībā. Skolēniem patika vietas, kurās viņi atpazina dzirdētās melodijas.
Paldies par iespēju ceļot laikā un iepazīt dažādus mūzikas žanrus! Un ne tikai… Skolēni ieguva arī jaunus faktus. Piemēram, Līva uzzināja, ka tika nogalināts prezidents Džons Kenedijs, Viktorijai jaunums bija mūzikas atskaņotājs, bet Amandai paliks atmiņā deju veidi, Maikls Džeksons un grupa ABBA. Vairāki atzina, ka iepriekš nebija dzirdējuši par hippiju un disko laiku. Skolēniem visvairāk patika rokenrols, džezs. Mūzika, kas mudināja izkustēties pie datora ekrāniem un ļauties kopīgām klases dejām. Tā bija lieliska atpūta laikā, kad attālinātās mācības rada spriedzi un nomāktību.
Atsauksmes 4.b, skolotāja V. Ķezbere
Pirmdien, 14.decembrī, notika programmas „Latvijas skolas somas” ietvaros tiešsaistes koncerts sākumskolas bērniem „Ziemassvētki apkārt pasaulei”. Ar dažādu tautu Ziemassvētku tradīcijām, ēdieniem un dziesmām skolēnus iepazīstināja pasākuma vadītājs, dziedātājs Mikus Abaroniņš. Muzikālo pavadījumu kuplināja Arta Abaroniņa (čells, kontrabass) un Dāvis Bindemanis (klavieres).
Muzikālais ceļojums sākās ar latviešu Ziemassvētku tradīcijām, ar tautas dziesmu „Sidrabiņa lietiņš lija”. Agrākos laikos latvieši svinēja Ziemas saulgriežus, ēda zirņus ar speķi un pīrāgus. Vācija, Krievija, Austrija, Anglija, Austrumu zeme Japāna, Ukraina, Amerika. Tāds bija muzikālais ceļojums. Vai jūs zināt, kura ir pati populārākā Ziemassvētku dziesma? Nē? Tā ir „Last Christmas” (Pēdējie Ziemassvētki)! Koncertā skanēja populāras melodijas no filmas par Hariju Poteru un baleta „Riekstkodis”. 3.a klases skolēni bija sajūsmināti, jo viņi tās atpazina un visiem ļoti patika.
Lūk, viņu domas par redzēto:
Linda – Man ļoti patika Amerikas tradīcijas un Harija Potera melodija.
Adelīna – Man patika, kad visas dziesmas dziedāja.
Ernests – Man patika to, ka ceļoja pa valstīm un es pazinu Hariju Poteru.
Aleksandrs – Man patika kā dzied un stāstīja.
Patrīcija un Rēzija – Man patika, ka meitene spēlēja čellu un Harija Potera melodiju.
Pauls – Man patika Amerikas izgaismotās mājas.
Jasmīna – Man patika, kā dziedāja vīrietis, patika baleta mūzika un Poters.
Ar 3.a klases skolēniem kopā bija mūzikas skolotāja Aija Zakovska.
1.decembrī „Latvijas skolas somas programmas” ietvaros 10.-12.klašu skolēniem bija iespēja noskatīties Latvijas Nacionālā teātra izrādi ”Margarēta’. Izrāde norisinājās ZOOM platformā. Šī bija mana pirmā pieredze ar šāda veida teātra izrādēm. Skatoties ZOOMĀ, es pamanīju, ka es neietekmējos no gaismām, skaņām vai akustikas, kas ir izrādēm klātienē, bet es vairāk vēroju aktiermākslu, sejas izteiksmes, skatienus un sejas vaibstus. Vairāk spēju ieklausīties tekstā un saprast lugas nozīmi un būtību. Es pavisam noteikti noskatītos vēl kādu izrādi ZOOM platformā. Visa izrāde man šķita kā viena liela epizode, jo nemainījās telpa un cilvēki, bet tomēr stāsts tika virzīts uz priekšu. Visvairāk man patika izrādes beigas, kad viss tapa skaidrs. Margarēta saprata, ka tas nav tikai uzbāzīgs advokāts, bet gan viņas dēls.
Izrādes laikā es ļoti ievēroju aktieru sejas izteiksmes. Aktieri ļoti profesionāli spēja kontrolēt savus acu skatienus un sejas vaibstus atbilstoši tekstam un stāstam. Tas nemaz nav tik viegli, runāt dialogu un pa vidu arī monologu. Kārtējo reizi es pārliecinos, ka Latvijas aktieri ir talantīgi un profesionāli. Daiga Kažociņa ļoti spēcīgi nospēlēja izrādes galveno varoni Margarētu, un, ja izrādes laikā kaut vienu reizi skatītājam aizraujas elpa, tad pavisam noteikti izrāde ir izdevusies, un man elpa aizrāvās ne vienu reizi vien.
Es sapratu, ka šis Māras Zālītes daiļdarbs ir veidots pēc Gētes traģēdijas ”Fausts” motīviem. Viss notiek 25 gadus vēlāk, kad Grietiņa šos gadus ir nosēdējusi cietumā. Fausts kā Dievs, kā brīnumains cilvēks, būdams vecs, apbūra jauno Margarētu un lika iemīlēties viņā. Visi notikumi, kas bija norisinājušies Margarētas dzīvē pirms cietuma, bija saistīti tikai un vienīgi ar Faustu. Margarētas acīs viņš tika parādīts kā izcils, skaists un jauns vīrietis, jauneklis, kurš zināja no galvas bez gala daudz dzejas rindu, bet advokāts ātri vien atklāj, kas ir Fausts patiesībā, un viss kļūst skaidrs, ka Fausts ir 80 gadus vecs noziedznieks, kurš pavedina, nogalina un pamet. Izrāde beidzas ar to, ka Mefistofelis ir iemiesojies cietuma apsargā un cenšas dabūt no jaunā Fausta dēla asinis, bet tā vietā Margarēta sagriežas ar glāzes stikliem un noasiņo, cerot glābt sava dēla dzīvību.
ANNA ZARIŅA, 12.a klases skolniece
Š.g. 7.oktobrī 6.c klase brauca ekskursijā uz Kazdangu. Ekskursijas laikā skolēni „Latvijas skolas somas” ietvaros apmeklēja Kazdangas pili, kur iepazinās ar izvietotajām izstādēm un darbojās radošās darbnīcās, kurā skolēniem bija iespēja cept pankūkas.
Toms: Man atmiņā no Kazdangas Pils ir palicis dzīvnieku istaba, kā arī mākslas izstāde.
Ralfs: redzējām visu baronu bildes un barona mājvietā atrastais paslēptais priekšmets, kuru mēs atradām.
Rūdolfs: Man visvairāk palicis atmiņā tas, ka tur ir spoki un Baronu katru vakaru sajūt apkopēja.
Reinholds: Man no Kazdangas pils palika atmiņā tas lielais balkons.
Adrians: mūs izveda ekskursijā pa Barona pili (es ja godīgi aizmirsu kā viņu sauca 😊 ) un vel tas milzīgais parks – nekad tik lielu un saistu parku nebiju līdz šim redzējis. Būs vien jāaizbrauc vel vienu reizi tur un jāapskatās visa platība.
Ernests: Man atmiņā ir palikusi māja, kas atrodas blakus pilij. Patika šīs mājas vizuālais izkārtojums. Ļoti interesantas bija mājas trepes, kas ir saglabājušās no senajiem laikiem. Skaists marmora kamīns.
Gustavs: No ekskursijas uz Kazdangas pili man atmiņā ir palikusi pils, tās izskats un pils lielā zāle ar skaisto grezno lustru.
Pankūku cepšana un ēšana arī bija spilgts piedzīvojums, kurā ne tikai apguvām jaunas prasmes, bet iepazinām viens otru no neierastas puses.
Justīne: Man pašai pankūkas sanāca labas, es vismaz tā domāju, un klases biedriem ari tas izdevās, it īpaši Adrianam un Gustavam. Viņi visu laiku bija uz vietas un cepa pankūkas.
Daniels: pankūkas mums visiem labi padevās cept.
Ralfs: Man no pankūku cepšanas palicis atmiņā tas, ka mēs metām pankūkas apkārt, un gājām meklēt basketbol laukumu, bet atradām zemes sardzes treniņ bāzi. Un to ka bija garšīgas pankūkas.
Elīza: Es atceros kā nozagu pankūku, bet skolotāja neatļāva, jo visas nebija vēl izceptas.Man liekas, ka mēs visi forši un draudzīgi pavadījām laiku, bija patiešām jautri.
Estere: ES pankūku cepšanu atceros ļoti labi, man arī labi gāja tās uzcept, un klases biedriem arī labi veicās. Adrianam vislabāk no visiem, jo viņš mācēja pankūku gaisā apgriezt.
Gustavs: Pankūku cepšana bija ļoti interesants pasākums. Man pašam veicās ļoti labi. Tas ir man saglabāts video. Adrianam ļoti labi veicās. Viņš apgrieza gandrīz katru pankūku. Meitenes gan nobijās un pankūkas nemētāja.
Adrians: Par pankūku cepšanu es teikšu tā, ka man tā nodarbe ļoti patika un visiem pankūku cepšana izdevās ļoti labi.Visi gribēja tā ēst, tā ēst, bet beigās tās pankūkas izrādījās tik sātīgas, ka tik daudz nevarēja nemaz apēst, cik gribējās.
Arturs: visvairāk patika tas, ka pankūkas pēc tam varēja apēst un padzert siltu un garšīgu piparmētru tēju. Man sanāca uzcept tikai 1 pankūku, jo, kamēr citi cepa pankūkas, es skraidīju visur apkārt ar draugiem, bet man pankūku cepšana uz ugunskura ļoti patika.
Ernests: Man no pankūku cepšanas ir palikušas atmiņā pannas, ar kurām tika ceptas pankūkas. Manuprāt pankūkas cept bija viegli, un maniem klases biedriem arī neklājās slikti. Man patika cept pankūkas, jo es nekad neesmu cepis pankūkas uz ugunskura.
6.c klases audzinātāja Inga Rozalinska
2020.gada 16.novembrī Brocēnu vidusskolas 6.b klase noskatījās dokumentālo animācijas filmu “Mans mīļākais karš ”. Filmu skolēni varēja noskatīties projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros. Filmas režisore ir skolēnu novadniece Ilze Burkovska-Jakobsena. Filma stāsta par galvenās varones Ilzes bērnības un jaunības laikiem padomju režīmā. Stāsts ir autobiogrāfisks, veidots dokumentālās animācijas žanrā. Tas ir stāsts par pieaugšanu Padomju Savienībā: ar trūcīgu ikdienu, ko padomju propaganda sludina kā leiputriju, ar gatavošanos trešajam pasaules karam, bet filmas centrā ir Otrais pasaules karš – cildenas un varonīgas uzvaras simbols. Šādu uzskatu bērnu prātos cenšas nostiprināt arī tālaika skolotāji tepat Saldus novadā. Skolēnu atziņas:
Filips: “Man patika šī dokumentālā filma, jo bija laba animācija, interesants atmiņu stāstījums. Man patīk stāsti un filmas par vēsturi, uzskatu – mums vajadzētu iemācīties to laiku vēsturi par padomju laiku, par karu, Sibīriju un militārajām mācībām. ”
Elizabete: “Filma ir ļoti interesanta, tajā viss ir skaisti pastāstīts. Varone Ilze stāsta par savu bērnību un skolas gadiem Saldū, par to, ko viņa domā par karu. Gājis viņai smagi, bet galu galā kļuvusi par žurnālisti. Es ieteiktu filmu skatīties 13 – 14 gadu vecumā, jo ne visu var kārtīgi saprast.”
Bruno: “Es šo filmu ieteiktu noskatīties saviem vecākiem, jo filma bija interesanta, un gribu, lai mana mamma ar tēti uzzina vairāk par šo laiku, kad arī viņi bija mazi.”
Jēkabs: “Man šī filma patika, jo tā atšķīrās no citām filmām, un mani interesē, kā cilvēki tajos laikos dzīvoja. Noteikti iesaku citiem noskatīties, pat – ja tas maksā naudu.”
Māra: “Man patika šajā filmā tas, ka bija stāstīts par to, kā norisinājās kādreiz dzīve skolā padomju laikos, un man patīk uzzināt ko jaunu.”
Amanda: “Es šo filmu ieteiktu noskatīties saviem vecākiem, jo uzskatu, ka viņiem patiktu šī filma. Tā ir interesanta, tās darbība notiek Saldū, un man patīk vēsture.”
Laila: “Man šī filma nepatika, jo nebija interesanta. Tā bija par karu, un tā bija biedējoša un šausmīga.”
Edžus: “Mani personīgi šī filma neinteresēja, jo es jau visu zinu par šo karu un padomju laikiem.”
Leila: “Man filmā ļoti patika animācija. Bija daudz nesaprotamu fragmentu, jo es neesmu piedzimusi padomju laikā. Filma bija interesanta.”
Emīls: “Man filmā šķita interesants fakts, kā visi gatavojās trešajam pasaules karam, kā skolā lika izjauktAK-47 un apmācīja šaut ar to. Visiem bija obligāta militārā mācība. Lai visi būtu gatavi karam. Bet karš nenotika, un Ilze protestēja pret šo sagatavošanu, to arī nolēma atcelt.”
Estere: “Man šī filma patika, tā likās interesanta, jo tā bija gan animācijas, un tajā pašā laikā bija stāstīts arī kā īstajā dzīvē.”
Viktorija: “Filmu ieteiktu noskatīties visiem, jo man filma patika. Īpaši patika, ka filmas sākumā Ilze bija pie aizliegtās jūras, bet filmas beigās viņa aizveda savus bērnus pie jūras tai vietā, kur viņa pirmo reizi bija aizbraukusi ar saviem vecākiem 7 gadu vecumā.”
Elza: “Man šajā filmā patika redzēt, kā notika šis karš, jo es to neesmu piedzīvojusi. Man patīk paskatīties to no citas puses. Man nepatika tās lidmašīnas, kas meta no gaisa bumbas, kas sprāga, jo mana ome ir stāstījusi par to, kādi posti no šīm bumbām ir nodarīti (Zvārdē). Es ieteiktu filmu noskatīties tiem, kam patīk vēstures stāsti. ”
Marta: “Man šī filma patika, jo tur stāstīts par senākiem laikiem, par kuriem es nezināju to, kas notiek. Piemēram, par pionieriem skolā. Filma bija par padomju laikiem. ”
Evelīna: “Man patika visa filma, jo tur bija daudz “atcerības un dramatika”.”
Patrīcija: “Man patika filma, jo galvenā varone mācījās Saldus skolā. Nepatika tas, ka viņa dzīvoja blakus vidusskolai, kur apakšā bija kauli no 2.pasaules kara. Tur uzcēla māju virsū, bet apakšā bija kapi. Tas bija spocīgi.”
Keitija: “Man patika šī filma. Tur bija vectēvs, kurš daudz zināja par karu, viņš viņai arī stāstīja, jo visu bija pieredzējis. Viņš bija gleznotājs. Ilzei bija brūni, gari mati un mazāks brālis. Es iesaku visiem noskatīties šo filmu.”
Daniels”: “Man filma patika, jo bija interesanti uzzināt par citu cilvēku dzīves stāstiem.”
Skolēnu vairākums atzīst, ka filma viņiem patika, bija interesanti to skatīties, lai arī filma bija 2 stundas gara. Visiem patika filmas animācija, jo tā bija viegli uztverama, saprotama, vienkārša. Skolēni arī atzina, ka daudzi atpazina filmas darbības vietu – Saldu un tās apkaimi, tādēļ filmu uztvēra personiskāk. Kāda skolēna vecāki ir personīgi pazīstami ar režisori Ilzi Burkovsku-Jakobsenu un meitai stāstījuši par filmā attēlotajiem notikumiem.
Mīnuss, kuru uzsvēra skolēni, bija tas, ka viņi vēl nav mācījusies par šo posmu Latvijas vēsturē un neizprot filmā atainoto notikumu pretnostatījumu. Mums, pieaugušajiem, ir saprotama Padomju Savienības un citu totalitārisma režīmu bīstamība, tās nostādīšanā pretstatā visam cilvēcīgajam, tiesībām uz savu viedokli, uz pašnoteikšanos.
Taču kā teikusi pati filmas režisore- 9 gadus tapušās filmas “Mans mīļākais karš” idejiskais pienesums ir iestāšanās pret vardarbīgiem režīmiem, kas vēlas atņemt cilvēcību.
Latviešu valodas skolotāja: Marika Ulmane
9. oktobrī 12.a klases skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās ekskursijā uz Jaunauces muižas pili, lai divas stundas darbotos aizraujošā aktivitātē par muižas darbību, kultūru un vēsturi. Muižas pils darbinieces Ingūnas Balceres stāstījums bija tik neierasts, degsmes pilns. Interesants fakts, ka Jaunauces muižas pili no 1905. gada revolucionāru dedzināšanas izglāba kāda muižas kalpone Natālija Zariņa, iesaucot dedzinātājus pilī un pacienājot tos ar mielastu un vīnu. Mums ļoti patika muižas ārējais un iekšējais izskats, patika katra izrādītā telpa un tas, ka senā muiža ir saglabāta Latvijas vēsturei. Jaunauces pilij secen gāja arī 2.pasaules kara postaža, jo pils kļūdas pēc nebija iezīmēta kaujas kartē. Ar digitāliem rīkiem iepazinām, kādas gleznas un skulptūras kādreiz piederēja barona fon der Ropa ģimenei. Piemēram, Leonardo da Vinči un Rafaela gleznas. Padomju laikos Jaunauces muižas pilī iekārtoja skolu. Un mums interesanti bija redzēt to, kā padomju laikā bērni mācījās ķīmiju un fiziku. Šeit, sēžot solos, īsajā kursā apguvām, kas ir potenciālā un kinētiskā enerģija. Šaušanas stundā viena no negaidītākajām nodarbēm, mums bija prieks, ka starp puišiem un meitenēm uzvarēja draudzība 🙂
Pa ceļam uz mājām apskatījām Sidrabenes pilskalnu un Īles nacionālo partizānu bunkuru.
12.a klases audzinātāja Ļ. Zvaigzne